Kundalini jogas nodarbības - reāls darbs pašai ar sevi

Intervija ar mani portālā yogi.lv


Ošo ir teicis: sieviete ir visskaistākais šīs pasaules fenomens, kas nav salīdzināms ne ar ko citu! Sieviete ir Dieva meistardarbs! Sievietei mūsdienās ir dažādas identitātes. Meita, māte, sieva, draudzene, mīļākā, padotā, priekšniece, biznesa sieviete, māksliniece, atkarīgā, brīvā ir tikai dažas no tām. Vairumā gadījumu visa šī identitāšu buķete apvienojās vienā veselumā, radot 21. gadsimta būtni, kas „spēj visu”. Arī joga ir viena no šodienas sievietes identitātēm. Gan tām sievietēm, kuras jogu māca citiem, gan tām, kuras jogas praksei ļaujas pieredzējušu instruktoru vadībā.

Ko joga ir iemācījusi Tev kā sievietei?


Kundalini joga mani ir cēlusi kā sievieti, esmu pieņēmusi daudzas savas ēnas puses. Pateicoties jogas praksēm, esmu sākusi arī vairāk ieklausīties sevī. Kādreiz citu viedoklis šķita būtiskāks. Nu varu būt pati, tāda, kāda esmu. Īsta. Un noteikti ne perfekta.


Ko Tu saproti ar vārdiem „būt sievietei?”


Tas ir labs jautājums! Kundalini jogas Meistars Jogi Badžans teicis, ka būt sievietei jau vien ir brīnums. Varu šim apgalvojumam piekrist, jo sievietei ir tik daudz iespēju izdzīvot sevi dažādās lomās, formās, izpausmēs. Kā draudzenei, mātei, sievai, meitai, padotajai, priekšniecei, mīļākajai utt. Šobrīd „Būt sievietei” man nozīmē izgaršot visu to, ko Visums sniedz. Baudu daudzās lomas, kurās izdzīvoju sevi tik dažādu!


Uz nodarbībām pie manis, lielākoties, nāk sievietes un redzēt, kā viņas staro un plaukst ir liela laime! Pēc nodarbības aizeju mājās un saņemu ziņu: „nezinu, kas notiek, bet jūtos par 10 kg vieglāka un atkal gribās smaidīt!” Vēl viena dāma pirmdienās pēc nodarbības regulāri cep ogu plātsmaizes, jo enerģijas esot pārpārēm! Tas ir tikai ok, ka cilvēki jūtas fiziski labāk, kļūst gaišāki un tīrāki, bet manām meitenēm šī būšana par sievieti un sievišķīgums ir ļoti izteikta. Es viņas dēvēju par „savām meitenēm”, jo viņas nāk pie manis uz nodarbībām jau divus gadus, un es viņas pavisam noteikti varu saukt par savām draudzenēm. Redzu, kā viņas plaukst, zied un atveras kā puķes.


Man ir viena brīnišķīga draudzene, kuru nāk uz jogu un kuras pieredzi es varu minēt, kā lielisku piemēru tam, kā joga palīdz savākties, saturēt savu dzīvi kopā, kad ar visiem pienākumiem jātiek galā vienai pašai. Īpaši svarīgi tas ir mums, strādājošām māmiņām, kuras vienlaicīgi veic neskaitāmus darbus un ir pakļautas šim multitāskinga virpulim. Arī man pašai ir tā saucamais maizes darbs konsultāciju jomā, un tas ir izaicinājums - savienot to visu pēc iespējas kvalitatīvāk. Protams, nav viegli un reizēm ir rīti, kad negribas kāpt ārā no gultas, bet joga ir tas, kas dod enerģiju, atver mani un palīdz apzināties, ka viss ir labi un Visums par mani rūpējas!


Katra sieviete ir ļoti individuāla, vai tu kā jogas skolotāja intuitīvi jūti, kura krija vai āsana kurai sievietei ir vispiemērotākā?


Man par šo tēmu ir interesants stāsts. Šobrīd jogas nodarbības vadu tikai pirmdienās un šīs tikšanās ir kā svētki gan man, gan manām sievietēm, ja jau mēs reiz’ runājam par sievietēm! Pirms tam bija tā, ka es nodarbībām nopietni gatavojos, apdomājot, kuras krijas mācīšu, kādā secībā veidošu nodarbību ciklus utt., bet tad vienā mirklī tas viss mainījās. Es vienkārši gāju uz nodarbību un dalījos ar to informāciju, kas tajā brīdī pie manis atnāca. Es pati sevi par to mazliet šaustīju, jo man likās, nu kā gan tā?! Brīdī, kad es kontroli atlaidu, no meitenēm bieži dzirdēju, ka tas bija tieši tas, kas viņām todien bijis vajadzīgs. Telpā Savitriji nodarbības nenotiek pēc noteikta stingra mācību plāna, drīzāk plūsmā, paļaujoties uz savu iekšējo gudrību un intuīciju.


Vai tas nozīmē, ka joga iemāca sievietēm no konkurentēm kļūt par sabiedrotajām?


Pēc būtības nav konkurentu un nav sabiedroto! Mēs esam viens vesels, kaut arī esam tik dažādi! Reāli esmu jutusi konkurenci sākumā, pirmajās nodarbībās. Taču tas mainās un ar laiku sievietes saprot, ka viena otrai var būt spēcīgs atbalsts. Kad apzinies, ka no otra vari mācīties, nevis sacensties, dzīve iegriežas citādi.

Viena no lietām, kas man pašai ļoti patīk un uzrunā Kundalinī jogā, ir meditācijas. Te konkurence nav iespējama, jo tu esi unikāls un meditē tikai caur savu pieredzi.


Meditācijas nomierina prāta viļņus un savāc kopā. Jogi Badžans ir teicis, ka sievietei tikai pāris minūtes dienā vajag pasēdēt ar klēpī saliktām rokām, sajust saikni ar Visumu, un viņa nekad nejutīsies vāja. Katram ir kāda mīļākā un tuvākā meditācija un interesanti, kā līdz tai nonāk. Dažkārt nodarbībās meitenes raud vai smejas un pēc tam saka: “Atvaino, es nodarbības laikā smējos, pat nezinu, kāpēc” un es atbildu, ka tas ir labi, jo notiek attīrīšanās process. Konkurences vairs nav, tikai reāls darbs pašai ar sevi.


Bet nekad nav bijis tā, ka nodarbībā sievietes skatās viena uz otru un novērtē, ko un cik daudz var izdarīt otra?


Protams, sākumā skatās, bet tas ātri pāriet. Apnīk skatīties un ar laiku gribās skatīties tikai savā virzienā. Reiz pēc kādas nodarbības viena sieviete atzinās, ka nav viegli atslābt, jo gribās pavērot, ko citi dara, taču ar laiku tas mainījās. Es vienkārši pieņemu, ka tas tā ir un viss notiek pamazām.


Manuprāt, tā lūrēšana ir ļoti interesants aspekts. Reizēm ir tā, ka gribas palūrēt, bet joga sevī tik ļoti ievelk, ka tu saplūsti ar sevi pilnībā un atslēdzies no ārpasaules. Iesākumā tas, protams, nav viegli. Es vienmēr nodarbībās saku: „Turam acis, ciet, turam acis ciet, uzticamies sev!” Un pašā sākumā ir ļoti grūti pierast pie tā. Tas nav viegli, bet tad, kad tas notiek, būšana jogā kļūst ļoti baudāma. Tad tu neredzi, nedzirdi neko, kas notiek tev apkārt, bet vēro tikai sevi.


Joga iemāca iemīlēt pašam sevi?


Es teiktu, ka joga iemāca uzticēties sev un tas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem ever. Tā ir tā apzinātā un būšana šeit un tagad, kad spēju mīlēt sevi tieši šajā brīdī. Caur ticību sev es apzinos, kas esmu un saprotu, ka varu mainīt savu attieksmi pret apkārtējiem notikumiem, jo pašus notikumus mainīt ne vienmēr ir iespējams. Arī cilvēkus izmainīt nevaram, tā, ka atliek tikai strādāt ar sevi. Ja pati būšu pret sevi laba un mīloša, arī citi mani mīlēs. Tieši tik vienkārši.


Uz savas ādas esmu izbaudījusi to, ko dēvēju par izaicinājumiem. Man šķiet, kopš nodarbojos ar Kundalini jogu, izaicinājumi mani piemeklē itin bieži. Varbūt kādreiz man bija cita domāšana. Nav jau viegli pieņemt jebko, dažkārt tas ir skarbi un šķietami nejēdzīgi, taču brīdī, kad no sirds pieņemu un palaižu, viss sāk sakārtoties.

Kundalini joga arī māca pacietību un tā ir nopietna mācībstunda. Viens kursa biedrs reiz stāstīja par ogošanu un šo uztveru, kā labu piemēru. Mežā ogu bijis maz, bet tās bijis jānodod, lai būtu nauda. Ogu lasīšana prasījusi lielu pacietību un puisis skaitījis Jogi Badžana vārdus: „Pacietība atmaksājas, pacietība atmaksājas..” un groziņš ātri vien piepildījies!


Viens no Taviem izaicinājumiem ir pieņemt to, ko nevari saprast...


Jā, vienā no Sarunu vakariem labs draugs Andžejs Reiters mums teica – augstākā pilotāža ir pieņemt to, ko tu nevari nesaprast. Ja Tu zinātu, kādi pēc šī apgalvojuma sekoja jautājumi! Nu negribas jau tam piekrist, jo visu nav iespējams pieņemt. Es arī daudz ko nevaru saprast, piemēram, neiecietību vai vienaldzību. Nesaprotu, bet pieņemu, ka tas tā vienkārši ir! Pieņemšana man pašai ir tas visaktuālākais un grūtākais.


Vai Tev dzīvē ir bijuši brīži, kad esat jutusies laimīga, pateicīga par to, ka esat sieviete?


Man vienmēr ir priecīgi atcerēties Jogi Badžana vārdus, ka katra sieviete ir dieviete, jo būt sievietei ir īsta māksla. Ir jāiegulda liels darbs, lai tu patiesi būtu sieviete. Ir lietas, kas ir dabiski dotas, bet pie tā ir arī jāstrādā. Ko nozīmē strādāt? Atkal katram tas būs kaut kas savs – mantras, meditācijas, prakses. Domājot par Tavu jautājumu, varu teikt, ka viennozīmīgi Jā! Esmu laimīga, ka esmu sieviete. Bet laime ir arī darbs. Dārziņš jālaista, lai tajā augtu skaistas puķes, tāpat ir ar sievišķību.


Pirmais ir drosme, bet otrs svarīgs aspekts ir tas, ka sieviete ir elastīga. Vīrietis savā būtībā nespēj būt elastīgs. Sieviete var būt tik dažāda–priecīga, dusmīga, greizsirdīga, dodoša, ņemoša. Jautājums ir – ko tu pati izvēlies un kas ir tevī uzkrājies.


Tad kad sieviete nodarbojas ar jogu viņa nevis koncentrējās uz rezultātu, bet izbauda pašu procesu?


Pats vārds joga nozīmē savienot. Tu savienojies. Es pat nevaru iedomāties, ka es ietu uz jogu ar kādu mērķi, jo man svarīgi ir iegūt prieku un izbaudīt mirkli.


Bet sievietei vienmēr gribas būt perfektai...


Jā, bet tieši joga man ir iemācījusi nebūt perfektai. Un tieši tajā neperfektumā ir kaut kas skaists, dabisks un dzīvelīgs. Atgriežoties atpakaļ pie individuālisma, par ko runājām, šogad Šabadā, es pamanīju to, ka katra sieviete ir savādāka, viena par otru skaistāka. Ne tik daudz vizuālais izskats vai apģērbs, bet tas kā tu spēj draudzēties ar otru. Tas ir tas sievišķīgais spēks, ka tu spēj atvērties un palīdzēt viens otram.


Vai jogas laikā sieviete var kļūt tik pašpietiekama, ka joga aizvieto visu pārējo dzīvi?


Nodarbojos ar jogu, bet man attiecīgi šajā plānā viss ir ļoti elastīgi. Man ir ģimene, jogas prakses mājās un pasākumu organizēšana jogas telpā Savitriji, kamēr pati neesmu uz vietas. Un tas viss jākopj kā dārzs. Ar to es gribu teikt, ka viss ir līdzsvarā. Protams, ikvienam ir tiesības uz nolīšanu alā, arī man uznāk vēlme pabūt vienai, netraucētai. Bet ir svarīgi atcerēties, ka mēs esam piedzimuši šeit un tagad, šajā laikā.


Laulība patiešām ir augstākā joga un prasa lielu darbu. Meditē, jogo, taisi krijas vai pasniedz jogu, bet esi apzināts šeit un tagad, kas arī ir tas augstākais jogas mērķis. Mijiedarbība, cieņa, sapratne, rūpes un atbildība ir īstā joga, jo uz jogas paklājiņa darbs ar sevi nebeidzas.


Esmu lasījusi stāstus no pieredzes, ka joga spēj izjaukt attiecības. Sievete to vien dara kā iet uz dažādiem semināriem un nodarbībām un vienā brīdī viņa atskārš, ka tas vīrieties, kas viņai ir blakus, viņai vairs nav interesants.


Ir ļoti būtiski neaizmirst par atbildību. Mācies, bet neaizmirsti par tiem cilvēkiem, kuri ir tev blakus. Tā īstā joga ir trolejbusā, kad tev dzērājs uzkāp uz kājas. Tas, kā tu reaģē, ir tava joga. Manuprāt, ir svarīgi ne tikai pieņemt notiekošo, bet arī tas, kā mēs reaģējam uz notiekošo. Es ar to joprojām turpinu strādāt un, protams, ka tas nav ļoti viegli. Arī ar bērniem.


Jogas praktizētājs un jogas skolotājs - vai Tev tā ir viena vai divas atsevišķas identitātes?


Kad es mācījos par jogas skolotāju, tad domāju, kā gan es tagad iešu un mācīšu, kaut arī skolotāji vienmēr mudināja sākt pasniegt, bet kad sāku, tad sapratu, ka esmu viens veselums ar šiem cilvēkiem. Kad vadu nodarbību, es iedziedos un es tur esmu skolotāja, bet tajā pašā laikā, prakses laikā mani pārņem milzīga pateicība par to, ka es varu būt šis instruments. Manī ir milzīga pateicība, ka varu ko dot un ir, kas ņem to pretī ar prieku. Man bieži ir bijis tā, ka pārnākot mājās pēc garas darba dienas, ir liels nogurums un šķiet, ka neko negribas. Taču tajā brīdī, kad sāku vadīt nodarbību, tas viss aizmirstas, galva vairs nesāp un visas problēmas ir prom. Un tad, kad aizvērtām acīm noskaitu skolotāja zvērestu, kļūstu apzināta un ļaujos mirklim, nedomājot neparko citu.


Runājot līdzībās - jogas skolotājs pārdod āsanas kā desu pārdevējs desu?


Telpu Savitriji esmu nodēvējusi par jogas telpu, kur tu vari būt, justies pats. Tu atstāj aiz durvīm visu pārējo un esi tu pats. Un runājot par desu un āsanām, jebkurā gadījumā enerģiju apmaiņai ir jābūt, lai nav tā, ka viens dod, bet pārējie tikai ņem.

0 views

Laura Vanaga

laura.vanaga@gmail.com

+371 26448720

© 2018 Laura Vanaga